Sākums
 Jaunumi
 Kalendārs
 Dievkalpojums
 Svētdarbības
Kristības
Iesvēte
Grēksūdze (privātbikts)
Laulības
Mirušo izvadīšana
Svētais Vakarēdiens
 Aizlūgumi
 Draudze un aktivitātes
 Diakonijas centrs
 Vēsture un muzejs
 Galerija
 Notikumi
 Sprediķi
 Liecības
 Mēs ticam
 Mazais Katehisms
 Kristīgā mācība
 Iesvētību tālmācības
 Garīgi raksti
 Iesakām izlasīt
 Dvēseles spogulis
 Noderīgas saites
 Pieteikumi un anketas
 Ziedojumi

 

Kristības    

Vest savus bērnus pie kristības ir kristīgu vecāku pienākums Luteriskajā Baznīcā. Pievedot pie kristības bērnu, viņa vecāki un krustvecāki Dieva un draudzes priekšā apsola bērnu audzināt kristīgajā ticībā. Lai vecāki un krustvecāki spētu šo solījumu dot, viņiem jābūt gan kristītiem, gan iesvētītiem, gan arī jāpieder draudzei (jābūt draudzes locekļiem). 

Kā izvēlēties vietu un baznīcu sava bērna kristībām?

Ir pašsaprotami, ka bērns saņems kristību savu vecāku draudzē, piedaloties visai draudzei, ne tikai kristījamā radiem vien. Ar kristību bērns tiek uzņemts Baznīcā un vietējā draudzē, kurai pieder bērna vecāki vai viens no vecākiem. Gadījumā, ja vēlamies bērnu kristīt kādā citā baznīcā, piemēram savā dzimtajā baznīcā, kuras draudzes locekļi vairs neesat, tad tas iespējams saziņā ar savas pašreizējās draudzes mācītāju. Kristības citā vietā (mājā, slimnīcā), kas nav baznīca vai draudzes dievkalpojumu vieta, iespējamas vienīgi, ja slimības vai kādu citu nopietnu iemeslu dēļ kristības nav iespējams organizēt baznīcā.

Kā izvēlēties laiku bērna kristībām?

Bērns pie kristības tiek vests pēc iespējas drīzāk pēc dzimšanas. Kristības notiek draudzes dievkalpojuma laikā. Ja arī mūsdienās var būt grūti iekļauties gadsimtu ilgajā parašā rīkot kristības tuvējā svētdienā pēc bērna piedzimšanas, tad tomēr kristīgu vecāku pienākums ir organizēt bērna kristības cik iespējams drīz pēc viņa piedzimšanas. Ja norisinājās kavēšanās, tad padomājiet, vai kavēšanās nekļūst par jūsu - kristīgu vecāku - pienākumu nepildīšanu un liegšanu bērnam savlaicīgi saņemt tik būtisku lietu kā kristības sakraments. Kristības gavēņa laikā (pirms Lieldienām) tiek izpildītas vienīgi bērniem drīz pēc dzimšanas, vai arī tad, ja ir būtisks iemesls kristību izpildīt steidzamā kārtā.

Ko darīt, ja viens no bērna vecākiem nav draudzes loceklis un nevēlas būt?

Šajā gadījumā bērnu kopā ar krustvecākiem pie kristības vedīs viens no vecākiem - ticīgā māte vai tēvs.

Ko darīt, ja neesam kristīti un iesvētīti, bet vēlamies kristīt bērnu?

Vispirms vecākiem un krustvecākiem (kuri nav kristīti un/vai iesvētīti) jāsakārto pašiem sava garīgā dzīve. Jāapmeklē iesvētes mācības kurss, pēc mācības apgūšanas un draudzes dzīves iepazīšanas pieaugušie var saņemt kristību un/vai iesvētību un var tikt uzņemti draudzē.

Esam kristīti un iesvētīti, bet nepiederam draudzei, vai ar to nepietiek?

Būt kristītiem un iesvētītiem, bet nepiederēt draudzei, nevar uzskatīt par normālu stāvokli. Pie kristības/iesvētības esat apliecinājuši savu ticību un apsolījušies dzīvot kristīgu dzīvi, bet, ja jau nepiederat draudzei, šo solījumu nepildāt. Pie bērna kristības jums tiks prasīts apliecināt savu ticību un apsolīt šajā ticībā audzināt bērnu. Lai varētu to izpildīt, jums jāatgriežas pie ticības un jāatjauno sava draudzes piederība.

Nevaram atrast krustvecākus, bet vai bez krustvecākiem iespējams bērnu nokristīt?

Jā, ir iespējams. Jābūt vismaz vienam pieaugušam kristīgam cilvēkam, kas bērnu apņemas kristīgi audzināt. Tomēr ļoti ieteicams atrast arī krustvecākus.

Ja vecāki nav ticīgi, vai krustvecāki var bērnu vest pie kristības?

Šāds gadījums būtu uzskatāms par izņēmumu. Krustvecāki vieni paši, bez bērna vecākiem, varētu vest bērnu pie kristības tikai gadījumā, ja bērna vecāki piekrīt kristībai, bet paši nevēlas tapt par kristīgiem cilvēkiem un draudzes locekļiem. Jāņem vērā, ka krustvecākiem var būt visai grūti izpildīt savu solījumu audzināt bērnu kristīgi, tādēļ mācītājs šādam izņēmumam visdrīzāk piekritīs vienīgi tad, ja kristāmā bērna krustvecāki spēs pārliecinoši pamatot savas iespējas bērnu kristīgi audzināt. Šādā gadījumā bērns tiktu kristīts un uzņemts krustvecāku draudzē.

Vai luteriskā Baznīca pieņem pie kristībām, ja kāds no krustvecākiem pieder pie citas kristīgas konfesijas?

Šādi gadījumi ir sastopami, tomēr jautājums ir diskutabls. Šobrīd Latvijas ev. lut. Baznīcā šajā jautājumā nav noteikta kārtība. Gadījumā, ja kādu citai konfesijai piederīgo paredzēts aicināt par krustēvu vai krustmāti, iesakām ņemt vērā sekojošo:

  • Vai tas nav pretrunā ar attiecīgās konfesijas kārtību?

  • Vai paredzamo krustvecāku konfesija atzīst kristības došanu bērnam?

  • Vai citai konfesijai piederīgais spēs solīt un izpildīt solījumu bērnu kristīgi audzināt tā, kā to māca Luteriskā Baznīca?

  • Vai citai konfesijai piederīgais tiešām ir šīs konfesijas kādas draudzes loceklis (mēdz būt, ka cilvēks šīs konfesijas Baznīcā ir vienīgi kristīts, bet savas Baznīcas kārtībai turpmāk nav sekojis).

Cik izmaksā bērna kristības?

Nereti šis ir pirmais jautājums, kuru uzdod cilvēks, kurš ieradies pieteikt bērna kristības. Baznīca nav iestāde, kura par attiecīgu samaksu sniedz "reliģiskus pakalpojumus" saviem klientiem. Par kristībām samaksa netiek prasīta. Tomēr jāņem vērā, ka draudzes ekonomija pastāv galvenokārt no draudzes locekļu ziedojumiem. Arī vedot bērnu pie kristībām, draudzes locekļi parasti dod draudzei kādu ziedojumu. Īpaši, ja jūsu rocība atļauj rīkot plašākas svinības ap bērna kristībām, nepieklātos ziedot tikai niecīgu daļu no kopējā svinību budžeta. Tāpat ieteicams būtu noskaidrot, vai draudzei kristību sakarā nav kādi papildus izdevumi (piemēram, ziedu iegāde). Tomēr, ja kāds nespēj ziedojumu dot, tas nevar būt šķērslis kristību saņemšanai.

Esmu jau pieaudzis un vēlos saņemt kristības. Vai man būs jāatrod arī krustvecāki?

Daudzi pieaugušie saņem kristības bez krustvecākiem. Tomēr ir ieteicams atrast kādu pieredzējušu kristīgu cilvēku, kurš jaunkristītajam var būt vai nu par krustēvu vai krustmāti, vai vienkārši par padoma devēju viņa kristīgā dzīvē.


(Pārpublicēts no LELB mājaslapas - http://www.lelb.lv/lv/?ct=svetdarbibas )


Bērna kristību pieteikuma veidlapa

Kristību pieteikuma veidlapa

Kristību un iesvētību pieteikuma veidlapa











 
 Liepājas Lutera draudze
Rekvizīti:

Latvijas evaņģēliski luteriskās Baznīcas Liepājas Lutera draudze

Reģ. Nr. LV90000100405

Fakt. adr.: Liepāja, Jelgavas 58, LV – 3401

A/S SEB banka, kods: UNLALV2X

Konts: LV52 UNLA 0012 0007 0193 5


e-pasts: lutera.draudze@inbox.lv
 Ziedojumi

Lai tuvākā nākotnē varētu atjaunot un sakārtot Liepājas Lutera baznīcu kā dievnamu un Latvijas arhitektūras pieminekli ir aicināts ikviens labas gribas cilvēks ziedot un atbalstīt šo ieceri ieskaitot "Liepājas Lutera baznīcas atjaunošanas fondā" savu ziedojumu.

nodibinājums
"Liepājas Lutera baznīcas atjaunošanas fonds"
VRN 40008239998
Jelgavas iela 58, Liepāja, LV3401
Konts
LV83 UNLA 0050 0236 3204 9
SEB banka, UNLALV2X

 Kontakti
 Draudzes mācītājs
 Raitis Šēners

 

.

 Trešdienās 16:00 – 18:00

 Ceturtdienās
 16:00 – 18:30

 Mob. tālr. 26417168

 e-pasts: 
 raitissheners@inbox.lv

          ~~~

 Draudzes priekšnieks
 Vigo Dobelis

Svētdienās
pirms un pēc dievkalpojuma

Mob. tālr. 26154567

e-pasts:
vigod@inbox.lv

          ~~~

  Draudzes lietvede-

 sekretāre Austra Vītola:

 Trešdienās 15:00 – 18:00

 Ceturtdienās
 15:00 – 18:00

 Svētdienās pēc
 dievkalpojuma

 Mob. tālr. 26668050
 

 

 Draudzes aktivitātes
 BAZNĪCĀ

 (Jelgavas ielā 62)

 Dievkalpojums ar
 sakramentu

 Svētdienās 11:00

 Lūgšanu stunda
 
(mazajā zālē)

 Otrdienās 18:00

 Grāmatu galds

 Pēc iepriekšējas vienošanās

 DRAUDZES NAMĀ

 (Jelgavas ielā 58)

 Svētdienas skola 

 Svētdienās 11:00

 No 1.jūnija līdz Pļaujas svētkiem svētdienas skola nenotiek

 Jautājumu un atbilžu
 pēcpusdiena

ziemas mēnešos

 Mēneša 3. svētdienā
 pēc dievkalpojuma

 12:30

 Kora mēģinājumi

Trešdienās 18:00

(draudzes namā)

Svētdienās 10:00 

(baznīcā)

Iesvētes mācības 

‌Iesvētes mācību kursi notiek
trīs reizes gadā

Trešdienās 18:00

 Bībeles studijas

ziemas mēnešos

 Ceturtdienās 18:00

 Bibliotēka

 Pēc iepriekšējas vienošanās

 Dāmuomitejas
 sanāksme

 Mēneša pirmajā
 otrdienā 17:00

 Padomes sēdes

 Divas reizes gadā
 pēc iepriekšējas vienošanās

‌Valdes sēdes
‌Vienu reizi ceturksnī
‌pēc iepriekšējas vienošanās

 Drēbju kamera

 Trešdienās un
 ceturtdienās
 15:00-18:00



Copyright 2010; Created by MB Studija »