Pestīšana
Otrais ticības loceklis Par pestīšanu
"Es
ticu uz Jēzu Kristu, Dieva vienpiedzimušo Dēlu, mūsu Kungu, kas ieņemts no
Svētā Gara, piedzimis no jaunavas Marijas, cietis zem Poncija Pilāta, krustā
sists, nomiris, aprakts, nokāpis ellē, trešajā dienā augšāmcēlies no
mirušajiem, uzkāpis debesīs, sēdies pie Dieva, Visuvaldītāja Tēva, labās rokas,
no kurienes Viņš atnāks tiesāt dzīvus un mirušus."
Kas
tas ir?
Es
ticu, ka Jēzus Kristus, patiess Dievs, no Tēva mūžībā dzimis, un arī patiess
cilvēks, no jaunavas Marijas piedzimis, ir mans Kungs, kas mani, pazudušu un
pazudinātu cilvēku, atpestījis un atpircis no visiem grēkiem, no nāves un no
velna varas, ne ar zeltu, ne ar sudrabu, bet ar savām svētajām, dārgajām asinīm
un ar savu nepelnīto ciešanu un miršanu, lai es Viņam piederu. Viņa valstībā ar
Viņu dzīvoju un Viņam kalpoju mūžīgā taisnībā, nenoziedzībā un svētlaimē, kā
arī Viņš pats, augšāmcēlies no nāves, dzīvo un valda mūžīgi. Tas ir tiešām
tiesa.
171.
Ko otrais ticības loceklis mums māca?
Otrais
ticības loceklis mums māca pazīt Dieva otro labo darbu — pestīšanu.
172.
Kādēļ bija nepieciešama pestīšana?
Pestīšana
bija nepieciešama grēkā krišanas dēļ. Diženās radīšanas veltes cilvēku nevarēja
izglābt ne no grēka, ne no tam sekojoša soda. Taču Dievs mūsu labā veica kādu
citu teicamu darbu, kas ir daudz lielāks un brīnumaināks nekā radīšana. Viņš
atpestīja mūs no mūsu grēkiem caur Savu Dēlu, mūsu Kungu Jēzu Kristu.
|
