|
2013-6-5
"Tiešām, svētīgi ir tie, kas Dieva vārdu dzird un pasargā."
(Lk 11:28)
- 2. Samuēla grāmata 23:24-24:25
- Salamana pamācības 16:21-23
2. Samuēla grāmata 23:24-24:25
23. nodaļa
24 Arī Asahēls, Joāba brālis, bija starp šiem trīsdesmit un Ēlhanans, Dodo dēls, no Bētlemes;
25 Šamma no Harodas; Elika no Harodas;
26 Halecs, Paltija dēls; Īra, Ikeša dēls, no Tekojas;
27 Abiēzers no Anatotas; Mebunajs no Hušas;
28 Salmons, Aho dēls; Marajs no Netofas;
29 Halebs, Baānas dēls, no Netofas; Itajs, Ribaja dēls, no Gibeas Benjamīna ciltī;
30 Benaja no Piratonas; Hidajs no Gaāšas upju novadiem;
31 Abialbons no Arabas tuksneša; Asmavets no Bahurimas;
32 Eljaba no Šaālbonas; arī gunietis Jāzens;
33 Jonatāns, Šammas dēls, no Harāras; Ahiāms, Šarara dēls, no Harāras;
34 Ēlifelets, Ahasebaja dēls, no Bet-Maāhas; Ēliāms, Ahitofela dēls, no Gilonas;
35 Hecrajs no Karmela; Paārajs no Arbas;
36 Īgals, Nātāna dēls, no Cobas; Banijs no Gadas;
37 amonietis Celeks; Naharajs no Beērotas, Joāba, Cerujas dēla, ieroču nesējs;
38 Īra no Tatīras; Garebs no Tatīras;
39 un hetietis Ūrija, pavisam kopā trīsdesmit septiņi vīri.
24. nodaļa
1 Tad Tā Kunga dusmas atkal iedegās pret Israēlu, un viņš skubināja
Dāvidu pret tiem, sacīdams: "Ej un saskaiti Israēlu un Jūdu!"
2 Tad ķēniņš pavēlēja karaspēka virspavēlniekam Joābam: "Ej un
apstaigā it visur visas Israēla ciltis no Danas līdz Bēršebai un izdari
tautas skaitīšanu, lai es zinātu ļaužu daudzumu!"
3 Tad Joābs atbildēja ķēniņam: "Lai Tas Kungs, tavs Dievs, padarītu
visu tautu, cik liela tā arī jau būtu, vēl simtkārt lielāku, un lai
manam kungam un ķēniņam būtu lemts to vēl skatīt ar paša acīm! Bet kāpēc
tu, mans kungs un ķēniņ, gribi darīt šo lietu?"
4 Bet ķēniņa pavēle palika spēkā pret Joābu un pret karaspēka
virsniekiem. Tā Joābs un karaspēka virsnieki devās projām no ķēniņa, lai
Israēlā izdarītu tautas skaitīšanu.
5 Un viņi devās pāri Jordānai un apmetās teltīs pie Aroēras, pa
labi no pilsētas, kas atrodas Arnonas upes ielejas vidusdaļā virzienā uz
Gadu un uz Jāzeru.
6 No turienes viņi nogāja uz Gileādu un uz Tahtīm-Hodšī zemi; un tie nonāca līdz Dan-Jaānai un līdz Sidonas apkārtnei.
7 Pēc tam tie devās uz nocietināto Tiras pilsētu un uz visām
heviešu un ānaāniešu pilsētām un beidzot nonāca Jūdas Negebā pie
Bēršebas.
8 Kad tie bija pārstaigājuši visu zemi, tie pēc deviņiem mēnešiem un divdesmit dienām pārnāca atpakaļ Jeruzālemē.
9 Tad Joābs deva ķēniņam skaitīšanā uzzināto ļaužu skaitu: Israēlā
bija astoņi simti tūkstošu spēcīgu vīru, kas bija zobena nesēji, bet
Jūdā bija pieci simti tūkstošu vīru.
10 Tad, kad Dāvids bija beidzis tautas skaitīšanu, viņa sirdsapziņa
kļuva nemierīga un viņš lūdza To Kungu: "Es esmu ļoti smagi grēkojis ar
to, ko es esmu darījis; bet tagad, ak, Kungs, lūdzu piedod Sava kalpa
pārkāpumu, jo es esmu ļoti aplami rīkojies!"
11 Kad Dāvids nākamā rītā cēlās, tad Tā Kunga vārds atklājās pravietim Gadam, Dāvida redzētājam, sacīdams:
12 "Noej pie Dāvida un saki viņam: tā saka Tas Kungs: trīs lietas
Es tev lieku priekšā, izvēlies vienu no tām - un Es tev to darīšu!"
13 Tad Gads nogāja pie Dāvida un teica viņam, sacīdams: "Vai lai
tev par sodu tava zeme top piemeklēta ar trim bada gadiem? Jeb vai tu
gribi trīs mēnešus slapstīties no saviem vajātājiem? Jeb vai tu gribi,
lai trīs dienas tavā zemē plosās mēris? Pārdomā labi un apsver, kādu
atbildi lai es tam dodu, kas šo pavēli ir devis un mani sūtījis."
14 Tad Dāvids sacīja Gadam: "Man ir ļoti lielas bailes. Es labāk
vēlētos krist Tā Kunga rokā, jo bezgalīga ir Viņa žēlastība, bet es gan
nevēlos krist cilvēku rokā!"
15 Tad Tas Kungs lika Israēlā plosīties mērim no rīta līdz
noliktajam laikam, un no tautas nomira - no Danas līdz Bēršebai -
pavisam septiņdesmit tūkstoši cilvēku.
16 Bet, kad eņģelis savu roku izstiepa pār Jeruzālemi, lai to
izpostītu, tad To Kungu pārņēma nožēla par šo nelaimi, un Viņš sacīja
eņģelim, kas nesa bojā eju ļaudīm: "Tagad pietiek! Atrauj savu roku!" Un
Tā Kunga eņģelis atradās pie jebusieša Araunas klona.
17 Tad Dāvids sacīja Tam Kungam, kad viņš ieraudzīja eņģeli, kas
tautu piemeklēja, un izsaucās: "Redzi, es esmu grēkojis un esmu
izdarījis pārkāpumu! Bet ko šīs avis ir izdarījušas? Lai Tava roka ir
pret mani un pret manu namu!"
18 Tad tanī dienā Gads nāca atkal pie Dāvida un viņam sacīja:
"Dodies kalnup un uzcel altāri Tam Kungam uz jebusieša Araunas klona!"
19 Un Dāvids kāpa kalnā, kā Gads bija viņam sacījis, pēc Tā Kunga pavēles.
20 Kad Arauna no augšienes skatījās un ieraudzīja ķēniņu ar saviem
kalpiem nākam pie viņa, tad Arauna izgāja ārā un metās uz sava vaiga pie
zemes ķēniņa priekšā.
21 Un Arauna jautāja: "Kādēļ mans kungs un ķēniņš nāk pie sava
kalpa?" Un Dāvids atbildēja: "Lai no tevis pirktu klonu, jo es gribu še
Tam Kungam celt altāri, lai šī mocība tautā izbeigtos."
22 Tad Arauna sacīja Dāvidam: "Lai mans kungs un ķēniņš ņem
dedzināmo upuri un upurē, kā viņam tas labāk patīk! Redzi, še ir
liellopi dedzināmam upurim un kuļamie rīki un vēršu jūgi malkai!
23 Šo visu, ak, ķēniņ, Arauna nodod ķēniņam kā dāvanu!" Un Arauna
vēl tālāk sacīja ķēniņam: "Lai Tam Kungam, tavam Dievam, ir uz tevi labs
prāts!"
24 Bet ķēniņš atbildēja Araunam: "Tā ne! Bet es par pilnu atlīdzību
to no tevis nopirkšu, jo es negribu Tam Kungam, savam Dievam, nest
dedzināmos upurus, kas man būtu dāvināti!" Tā Dāvids nopirka par
piecdesmit sudraba seķeļiem tiklab klonu, kā vēršus.
25 Un Dāvids tur uzcēla altāri Tam Kungam un upurēja gan dedzināmos
upurus, gan kaujamos pateicības upurus; tā Tas Kungs salīdzinājās ar
zemi, un mocība tika novērsta no Israēla.
Apustuļu darbi 3:1-26
1 Pēteris un Jānis gāja uz Templi ap lūgšanas stundu, tas ir, devīto.
2 Tanī brīdī nesa kādu vīru, kas bija tizls no mātes miesām, to ik
dienas nolika pie Tempļa durvīm, sauktām par Krāšņajām, lai viņš lūgtu
dāvanas no tiem, kas gāja Templī.
3 Redzēdams Pēteri un Jāni, kas gribēja ieiet Templī, viņš lūdza kādu dāvanu.
4 Bet Pēteris ar Jāni, to cieši uzlūkodami, teica: "Skaties uz mums."
5 Tas pievērsās viņiem, cerēdams kaut ko no viņiem saņemt.
6 Bet Pēteris sacīja: "Sudraba un zelta man nav; bet, kas man ir, to es tev dodu: nacarieša Jēzus Kristus Vārdā - staigā!"
7 Un, satvēris pie labās rokas, Pēteris to pacēla; tūdaļ viņa pēdas un krumšļi kļuva stingri,
8 un, uzlēcis kājās, viņš varēja staigāt: viņš iegāja kopā ar viņiem Templī, staigāja un lēkāja un slavēja Dievu.
9 Visi ļaudis redzēja viņu staigājam un Dievu teicam;
10 tie viņu pazina un zināja, ka viņš bija tas pats, kas dāvanu dēļ
pie Tempļa Krāšņajām durvīm bija sēdējis, un viņi izbijās un brīnījās
par to, kas viņam bija noticis.
11 Viņam pie Pētera un Jāņa turoties, visi ļaudis izbijušies saskrēja pie tiem tā sauktajā Salamana ailē.
12 To redzēdams, Pēteris uzrunāja ļaudis: "Israēlieši, ko jūs
brīnāties par to un ko jūs skatāties uz mums, it kā mēs paši ar savu
spēku vai dievbijību būtu panākuši, ka šis staigā?
13 Ābrahāma, Īzāka un Jēkaba Dievs, mūsu tēvu Dievs, ir godā cēlis
Savu kalpu Jēzu, ko jūs esat nodevuši un aizlieguši Pilāta priekšā, kad
tas gribēja Viņu atbrīvot;
14 bet jūs Svēto un Taisno esat aizlieguši un lūguši, lai jums dāvā slepkavu,
15 bet dzīvības Valdnieku jūs esat nonāvējuši, Viņu Dievs ir uzmodinājis no mirušiem, tam mēs esam liecinieki.
16 Un tāpēc, ka šis, ko jūs redzat un pazīstat, ir ticējis Viņa
Vārdam, Viņa Vārds to ir dziedinājis, un ticība, kas ar To nāk, tam
devusi veselību jūsu visu priekšā.
17 Un nu, brāļi, es zinu, ka jūs aiz nezināšanas to esat darījuši, tāpat arī jūsu vadoņi.
18 Bet, ko Dievs ar visu praviešu muti iepriekš sludinājis, ka Viņa Svaidītajam jācieš, to Viņš tā arī piepildījis.
19 Tāpēc nožēlojiet savus grēkus un atgriezieties, lai jūsu grēki tiek izdeldēti
20 un Tas Kungs liktu nākt atspirgšanas laikiem un sūtītu jums izredzēto Kristu Jēzu,
21 kas debesīm jāuzņem līdz tam laikam, kad viss būs panākts, par ko
Dievs jau kopš seniem laikiem runājis ar svēto praviešu muti.
22 Jo Mozus ir sacījis: Dievs Kungs iecels jums Pravieti no jūsu
brāļiem tāpat kā mani; Tam klausait visās lietās, ko Tas uz jums runās.
23 Un ikviena dvēsele, kas neklausīs šim Pravietim, tiks izdeldēta no tautas vidus. -
24 Un visi pravieši, sākot ar Samuēlu, un tie, kas turpmāk runājuši, arī šīs dienas ir pasludinājuši.
25 Jūs esat šo praviešu un šīs derības bērni, ko Dievs ir slēdzis ar
jūsu tēviem, sacīdams uz Ābrahāmu: un tavos pēcnācējos tiks svētītas
visas ciltis virs zemes. -
26 Jums vispirms Dievs devis Savu Kalpu un To sūtījis, lai Viņš jūs svētītu, ka ikviens atgriežas no Sava ļaunuma."
Psalmi 123:1-4
1 Svētceļnieku dziesma. Es paceļu savas acis uz Tevi, Tu, kas sēdi Savā goda krēslā debesīs!
2 Redzi, kā kalpu acis raugās uz savu kungu rokām un kalpones acis
uz savas kundzes rokām, tā raugās mūsu acis uz To Kungu, mūsu Dievu,
kamēr Viņš apžēlosies par mums.
3 Apžēlojies par mums, Kungs, apžēlojies par mums, jo mēs esam nicināti pārlieku!
4 Mūsu dvēsele ir pārsātināta ar vieglprātīgo nievājumiem un lepno nicinājumiem.
Salamana pamācības 16:21-23
21 Sapratīgu cilvēku daudzina kā zinīgu vīru, un mīlīgas runas un vārdi ir visai pamācoši.
22 Gudrība ir dzīvības avots tam, kam tā ir, bet ģeķu pamācība ir ģeķība.
23 Zinīga sirds māca savu muti un vairo uz savām lūpām atzīšanu.
www.bibele.lv
|
