Lutera draudze
2013.10.14 09:48
Kristīgo dzejas dienu ietvaros 05.oktobrī notika dzejnieka un mācītāja Raivo Bitenieka (kalpojis Liepājas Lutera draudzē no 1989. gada līdz 1991. gadam) pirmā dzejas krājuma „120 nozīmības” atvēršanas svētki. Kā atzina pats autors, rudens ir īpašs laiks viņam un arī viņa dzejas pasaulei, tāpēc pelēcīgā un vējainā rudens pēcpusdiena bija tik piemērots laiks grāmatas piedzimšanas svētkiem.
Pasākuma ievaddaļā Ilga Auza, kristīgā dzejas pasākuma „Baltā stunda” aizsācēja un vadītāja, visus klātesošos sveica kristīgajās dzejas dienās un atsauca atmiņā 2000.gadu, kad aizsākās kristīgās dzejas stundas. Mācītājs Raivo Bitenieks deva svētību šim pasākumam, un ar viņa svētību „Baltās stundas” notiek katru gadu.
Pēc mācītāja Raivo Bitenieka aizlūguma un Mirdzas Graudužes muzikālā sveiciena, Ilga Auza iepazīstināja ar komandu, kas piedalījās grāmatas tapšanā – redaktoru Edgaru Lāmu, kuratori Ēriku Birzkopu, gleznotāju Sandru Braunu un mākslinieku Uldi Baltuti.
Grāmatas redaktors Edgars Lāms uzsvēra, ka dzejas dzimšana ir nozīmīgs notikums dzejas procesā un dzejas dzīvē. Lāms pauda pārliecību, ka laba dzeja var palīdzēt nostiprināt garīgumu, kas nav maz šajā materiālisma laikmetā, un ka šī dzeja ir talantīga dzeja – īsta dzeja. Lai arī Raivo Bitenieka dzeja ir periodiski jau pazīstama iepriekš, dzejas apkopošana vienkopus grāmata ir liels solis uz priekšu. Kā atzina E. Lāms, šķietami viegli rodas un top autora dzeja, bet tā nebūt nav. Raivo B. dzeja nav samākslota, un tajā nav nekā virspusēja. Lasītājam tā nebūs izklaidējoša, gluži otrādi, tas būs emocionāls līdz jušanas darbs, bet tas ir tā vērts, atzina redaktors. Protams, katram dzejnieka ir kur augt un attīstīties, gan saturiski, gan formāli, to novēlot, bilda profesors Edgars Lāms.
Pēc redaktora uzrunas pateicības vārdus teica pats autors. Vispirms pateicoties visiem tiem, kas bijuši kopā ar viņu grāmatas tapšanas laikā un kas dzeju piepilda ar konkrētu saturu un emocijām. Īpaši paldies izskanēja autora literatūras skolotājiem, kas mācījuši mīlēt un sajust valodu, Ērikai Birzkopai, bez kuras krājums nebūtu iznācis tik ātri, Uldim Baltutim par māksliniecisko noformējumu, Sandrai Braunai par brīnišķīgajām ilustrācijām.
Autors pats skaidroja, kāpēc grāmatas nosaukums ir „120 nozīmības”. 120 – tāpēc, ka krājumā iekļauti 120 dzejoļi, bet nozīmības – tāpēc, ka katrs dzejolis iezīmē konkrētu notikumu, kas tiek izlaists cauri cilvēka jūtu pasaulei, iemiesojoties papīrā un formā. Nozīmības tāpēc, ka tas cilvēkam, autoram, ir bijis nozīmīgi, bet pašas nozīmības ir gan cilvēki, gan notikumi, gan, piemēram, rudens iestāšanās. Dzejnieks atzina, ka rudens ir ļoti īpašs laiks viņa dzīvē, tāpēc arī grāmatā daudz veltījumu tam.
Pēc autora uzrunas grāmatas kuratore Ērika Birzkopa pauda Raivo Bitenieka pārliecību – „nedzīvot savā dzejā/ tā ir dzejnieka gļēvulība// nemirt savā dzejā/ tā ir dzejnieka nodevība”. Tāpat Ērika B. iepazīstināja klātesošos, ko par dzejas krājumu saka grāmatas redaktors Edgars Lāms („Dzejnieks un lasītājs pasaules gaismtumsā” – pēcvārda dzejas krājumam). Tad izskanēja pati dzeja – Ērikas Birzkopas lasījumā un paša autora lasījumā, to muzikāli izrotājot Mirdzas Graudužes izpildījumā.
Pasākuma noslēgumā izskanēja apsveikuma vārdi un novēlējumi autoram un dzejas krājumam, un kā atzina pats dzejnieks – „es esmu sadzirdēts”.
mēs stāvam uz sliekšņa ik reizi
ik reizi kad gribam ko bilst
vienalga taisni vai greizi
vai pirksti palo vai dilst
aiz vārdiem zemteksta strāvas
mums saknes skalo un grauž
ko valodas zirneklis auž
ik reizi mēs klūpam pār mēli
ik reizi starp neteikt un teikt
bet pašu uzsākto spēli
tik grūti ir pašiem beigt
(Raivo Bitenieks)