Lutera draudze
2013.01.22 16:08
„Grāmata visiem, kas mīl Dievu un labu literatūru” – vēl precīzāku uzaicinājumu sev kā kristietei un dedzīgai literatūras piekritējai nevarētu vēlēties.
„Grāmata visiem, kas mīl Dievu un labu literatūru” – vēl precīzāku uzaicinājumu sev kā kristietei un dedzīgai literatūras piekritējai nevarētu vēlēties. Ar šādu teikumu uz grāmatas vāka mani ieinteresēja Klaiva Steipla Luisa (1898 – 1963) grāmata „Skrūvšņores vēstules”. K. S. Luiss ir dzimis Īrijā, 1954. gadā kļuvis par viduslaiku un renesanses literatūras profesoru un bijis izcils lektors. Daudzus savus dzīves gadus K. S. Luiss bija ateists, tieši šī pieredze palīdzēja viņam izprast cilvēku vienaldzību pret kristietību un nevēlēšanos to pieņemt. Savu atgriešanos viņš aprakstījis grāmatā „Prieka pārsteigtais”.
Izlasot grāmatu „Skrūvšņores vēstules”, nebiju vīlusies un secināju, ka šī grāmata patiks ikvienam, kurš ir baudījis Dieva mīlestību un ir kaislīgs lasītājs. Tāpēc vēlos jūs iepazīstināt ar saviem iespaidiem un pārdomām.
Iesākumā mazliet būtu jāpaskaidro grāmatas saturs – tajā apkopotas (ne hronoloģiskā secībā) pieredzējuša velna Skrūvšņores vēstules savam brāļadēlam – jaunam kārdinātājam. Srūvšņore ir profesionālis savā jomā, viņa raksturīgākās īpašības ir precizitāte, korektums, pārliecinātība, atturība un asprātība. No tā arī ir atkarīga grāmatas kopējā noskaņa. Skrūvšņore ir eksperts, viņš pārzina, kāds ir visvieglākais un visdrošākais ceļš uz elli. To arī viņš mēģina iemācīt savam brāļadēlam, caur vēstulēm dodot padomus un izsakot kritiku. Dievs tiek dēvēts par ‘Ienaidnieku’, bet velns – par ‘Tēvu Apakšā’, tomēr lai tas jūs nemulsina.
Grāmatas ideja ir parādīt, kā iznīcināt cilvēkā vēlēšanos būt attiecībās ar Dievu, kā atņemt cilvēkam dzīvesprieku un laika izjūtu. Aicinot izlasīt šo grāmatu, mans nodoms nav kādu pārliecināt kļūt par Skrūvšņores ‘piekritēju’, gluži otrādi – šī grāmata asprātīgā, saistošā un saprotamā veidā parādā mūs, kristiešus, atpazīstamās situācijās, kad esam attālinājušies no Dieva vai mēģinām ar Viņu ‘tirgoties’, kad esam ieslogoti savās vājībās un rīkojamies pretēji Dieva gribai. Katra grāmatas nodaļa aplūko kādu tēmu – kas ir kristietis, kristieti izmisuma brīžos, izjūtot naidu, pārgurumu, mīlestību, bailes, lepnību, par lūgšanu nozīmi kristieša dzīvē, par draudzi un Baznīcu, par laika ritējumu, par savstarpējām attiecībām un jūtām, par laulībām un nāvi.
Šī grāmata varētu būt par mazu rokasgrāmatu, kas atgādina mums, kādas var būt sekas, ja pakļaujamies kārdinājumam, ja ikdienā vairāk redzam ‘skrūvšņores’, nevis Dievu. Grāmata jūs gan sasmīdinās, gan liks kļūt nopietnākam un pārdomāt savu dzīvi, ikdienu un kristieša ‘lomu’ sabiedrībā. Situācijas, kas aprakstītas grāmatā, ļauj mums pašiem ieraudzīt ko līdzīgu savā dzīvē. Autors atgādina, ka ne tikai Dievu noliedzēji ir zaudētāji, bet arī kristietis, kurš ir ieslīdzis rutīnā, kurš sevi dēvē par kristieti, bet patiesībā neseko Dieva gribai. Šī grāmata neļaus jums ieslīgt rutīnā, aizmirst kristieša pienākumu un piedzīvot to, ko piedzīvo jaunā kārdinātāja Aprūpējamais (t.i. – kristietis). Autors pauž pārliecību, ka Dievs vienmēr rūpējas par Saviem bērniem, „Viņš patiesi mīl šos bezspalvainos divkājus, ko pats radījis, un vienmēr ar savu labo roku atdod viņiem atpakaļ to, ko ar kreiso atņēmis”, bet Viņš „neļaujas Sevi izmantot kā ērtību”, tāds arī varētu būt grāmatas moto.
„Skrūvšņores
vēstules” ir lieliska lasāmviela, ieskatu to ikvienam draudzes brālim un māsai,
kā arī tiem, kas ir tikai ceļā uz attiecībām ar Dievu, kas gatavojas kristīties
un iesvētīties. Jāpiemin, ka K. S. Luiss ir rakstījis grāmatas arī bērniem un
zinātnisko fantastiku, daudzas no grāmatām ir tulkotas visā pasaulē. Bez
minētajām grāmatām atzinību un popularitāti ir ieguvušas arī „Brīnumi”, „Ciešanu
problēma” un „Vienkārši kristietība”. Aicinu jūs piedzīvojumā, ko sniedz
lieliska literatūra!