“..kristieši-Kristus, Dieva svaidītā, mācekļi (..) atraduši citu pazīšanās zīmi-krustu. (..) Ja arī zīme ir briesmīga, tieši pie krusta Ješua mums parādīja būtisko. Viņš ļāva sist sevi krustā tikai aiz mīlestības pret cilvēkiem. Un Viņš augšāmcēlās, lai parādītu, ka bijis pamats mīlēt. Un ka vienmēr, jebkuros apstākļos, pat tad, ja tiec noliegts, ir vajadzīgs spēks mīlēt,” tāds ir Pilāta secinājums pēc Dieva Dēla nāves pie krusta un Viņa augšāmcelšanās notikuma franču autora Ērika Emanuēla Šmita (1960) romānā “Pilāta evaņģēlijs”.

Ēriks E. Šmits dzimis Lionā, ieguvis filozofa izglītību Parīzē, kādu laiku strādājis par universitātes pasniedzēju. Radošo karjeru uzsācis 1991. gadā kā dramaturgs, viņa lugas saņēmušas prestižas godalgas un tiek iestudētas pasaules labākajos teātros. Rakstnieka pirmā grāmata izdota 1994. gadā. Līdz šim viņš sarakstījis piecus romānus. “Pilāta evaņģēlijs” publicēts 2000. gadā un ticis nominēts šī paša gada Franču Akadēmijas balvai. 2001. gadā tas saņēmis žurnāla “Elle” lasītāju galveno balvu.

Lai gan daiļdarbs ir autora iztēles radīts, romāns ir balstīts uz Bībeles faktiem. Romāna prologs ir “uz nāvi notiesātā grēksūdze naktī pirms apcietināšanas”, bet romāna galveno daļu “Pilāta evaņģēlijs” veido Pilāta vēstulēs brālim Titam par to, kā viņš pirmo reizi uzzina par Jēzu Kristu, kā Viņu vajā, kā nosoda un attaisno. Tās ir cilvēcīgas vēstules, kurās atklājas cilvēka dvēsele nezināmā un brīnumainā priekšā-tas ir stāsts par Jēzus Kristus dzīvi, nāvi un augšāmcelšanos. Romāns ir “cilvēka evaņģēlijs”, kas atklāj Mīlestību-Jēzu Kristu-un cilvēka ceļu caur mīlestību pie Kristus.

Romāns neatstās vienaldzīgu nevienu, kurš to paņems rokās, tāpēc iesaku to izlasīt. Cilvēku liecības par ticību uz Dievu Tēvu, Dievu Dēlu un Dievu Svēto Garu ir dažādas un neatkārtojamas, tāpēc, pieņemdama Ērika E. Šmita romānu “Pilāta evaņģēlijs” kā sava veida liecību, iesaku ar to iepazīties arī jums.

"Pilāta evaņģēlijs" - Ēriks Emanuēls Šmits