Kristīgo
dzejas dienu ietvaros 05.oktobrī notika dzejnieka un mācītāja Raivo Bitenieka (kalpojis Liepājas Lutera draudzē no 1989. gada līdz 1991. gadam)
pirmā dzejas krājuma „120 nozīmības” atvēršanas svētki. Kā atzina pats autors,
rudens ir īpašs laiks viņam un arī viņa dzejas pasaulei, tāpēc pelēcīgā un
vējainā rudens pēcpusdiena bija tik piemērots laiks grāmatas piedzimšanas
svētkiem.
Pasākuma
ievaddaļā Ilga Auza, kristīgā dzejas pasākuma „Baltā stunda” aizsācēja un
vadītāja, visus klātesošos sveica kristīgajās dzejas dienās un atsauca atmiņā
2000.gadu, kad aizsākās kristīgās dzejas stundas. Mācītājs Raivo Bitenieks deva
svētību šim pasākumam, un ar viņa svētību „Baltās stundas” notiek katru gadu.
Pēc mācītāja
Raivo Bitenieka aizlūguma un Mirdzas Graudužes muzikālā sveiciena, Ilga Auza
iepazīstināja ar komandu, kas piedalījās grāmatas tapšanā – redaktoru Edgaru
Lāmu, kuratori Ēriku Birzkopu, gleznotāju Sandru Braunu un mākslinieku Uldi
Baltuti.
Grāmatas
redaktors Edgars Lāms uzsvēra, ka dzejas dzimšana ir nozīmīgs notikums dzejas
procesā un dzejas dzīvē. Lāms pauda pārliecību, ka laba dzeja var palīdzēt
nostiprināt garīgumu, kas nav maz šajā materiālisma laikmetā, un ka šī dzeja ir
talantīga dzeja – īsta dzeja. Lai arī Raivo Bitenieka dzeja ir periodiski jau
pazīstama iepriekš, dzejas apkopošana vienkopus grāmata ir liels solis uz
priekšu. Kā atzina E. Lāms, šķietami viegli rodas un top autora dzeja, bet tā
nebūt nav. Raivo B. dzeja nav samākslota, un tajā nav nekā virspusēja.
Lasītājam tā nebūs izklaidējoša, gluži otrādi, tas būs emocionāls līdz jušanas
darbs, bet tas ir tā vērts, atzina redaktors. Protams, katram dzejnieka ir kur
augt un attīstīties, gan saturiski, gan formāli, to novēlot, bilda profesors
Edgars Lāms.
Pēc
redaktora uzrunas pateicības vārdus teica pats autors. Vispirms pateicoties
visiem tiem, kas bijuši kopā ar viņu grāmatas tapšanas laikā un kas dzeju
piepilda ar konkrētu saturu un emocijām. Īpaši paldies izskanēja autora
literatūras skolotājiem, kas mācījuši mīlēt un sajust valodu, Ērikai Birzkopai,
bez kuras krājums nebūtu iznācis tik ātri, Uldim Baltutim par māksliniecisko
noformējumu, Sandrai Braunai par brīnišķīgajām ilustrācijām.
Autors pats
skaidroja, kāpēc grāmatas nosaukums ir „120 nozīmības”. 120 – tāpēc, ka krājumā
iekļauti 120 dzejoļi, bet nozīmības – tāpēc, ka katrs dzejolis iezīmē konkrētu
notikumu, kas tiek izlaists cauri cilvēka jūtu pasaulei, iemiesojoties papīrā
un formā. Nozīmības tāpēc, ka tas cilvēkam, autoram, ir bijis nozīmīgi, bet
pašas nozīmības ir gan cilvēki, gan notikumi, gan, piemēram, rudens iestāšanās.
Dzejnieks atzina, ka rudens ir ļoti īpašs laiks viņa dzīvē, tāpēc arī grāmatā
daudz veltījumu tam.
Pēc autora
uzrunas grāmatas kuratore Ērika Birzkopa pauda Raivo Bitenieka pārliecību –
„nedzīvot savā dzejā/ tā ir dzejnieka gļēvulība// nemirt savā dzejā/ tā ir
dzejnieka nodevība”. Tāpat Ērika B. iepazīstināja klātesošos, ko par dzejas
krājumu saka grāmatas redaktors Edgars Lāms („Dzejnieks un lasītājs pasaules
gaismtumsā” – pēcvārda dzejas krājumam). Tad izskanēja pati dzeja – Ērikas
Birzkopas lasījumā un paša autora lasījumā, to muzikāli izrotājot Mirdzas
Graudužes izpildījumā.
Pasākuma
noslēgumā izskanēja apsveikuma vārdi un novēlējumi autoram un dzejas krājumam,
un kā atzina pats dzejnieks – „es esmu sadzirdēts”.
mēs stāvam uz sliekšņa ik reizi
ik reizi kad gribam ko bilst
vienalga taisni vai greizi
vai pirksti palo vai dilst
aiz vārdiem zemteksta strāvas
mums saknes skalo un grauž
top visas nozīmības blāvas
ko valodas zirneklis auž
ik reizi mēs klūpam pār mēli
ik reizi starp neteikt un teikt
bet pašu uzsākto spēli
tik grūti ir pašiem beigt
(Raivo Bitenieks)
| 
